星期二, 10月 25, 2016

南傳佛教與大乘菩薩教的不同

1.  大乘菩薩教將小乘冠在說一切有部頭上, 有部僧團滅亡, 大乘竊有部義理為己理, 後將小乘稱呼南傳佛教。
南傳佛教認為大乘經典出處成疑, 大乘非佛教。

2. 大乘菩薩教繼承說一切有部的教理, 將佛陀以神格看代, 說佛陀是一切智成就, 無所不能, 般涅槃後仍回轉人間繼續渡眾生。
南傳佛教將佛陀以人格看代, 佛陀是從人而修成阿羅漢, 般涅槃而不會再轉回人間。

3. 大乘菩薩教的佛陀是救濟佛, 並有十方無量的佛菩薩。
南傳佛教的佛陀是誰的證悟因緣成熟就去渡誰, 只說過去有六佛, 往後只有彌勒佛。

4. 大乘菩薩教以佛傳文學為經典, 並根據文學創作來修菩薩法, 例如六波羅密。
南傳佛教以佛滅三個月的第一次結集流傳下來的巴利聖典為修行指引, 主要修三十七助道解脫法。

5. 大乘菩薩教傳來中國後, 愚公愚婦教, 求神拜佛求保佑, 為死人服務, 未有災難求保佑, 有了災難求熄災, 拜懺消業障, 布施積陰德, 買賣骨灰龕, 建大寺, 起大廟, 念佛上西天, 往生念佛八小時, 買動物作放生求長壽。
南傳佛教過了千年才傳來中國, 求神拜佛求保佑非佛教, 為死人服務非佛教, 拜懺不能消業障, 買賣骨灰龕非佛教, 釋迦佛沒教人念彌陀佛上西天, 沒教人買動物放生求長壽。釋迦佛陀教人解脫道, 而非輪迴道, 教人修八正道, 而非拜懺道, 教人修四念處, 而非念咒語。

6. 大乘菩薩教依仗祂力救度。
南傳佛教依靠自己救渡, 不依神力及菩薩力或佛力。

7. 大乘菩薩教, 八宗奉龍樹為師, 龍樹裸體自封為一切智, 自以為是佛, 荒誕不經的, 卻是大乘菩薩教祖師。
南傳佛教各派皆以釋迦佛、佛所說法及四雙八輩聖弟子為師, 所以又名為長老說。

8. 大乘菩薩教, 隋煬帝受菩薩戒, 弒父淫妃, 奴役人民, 為智顗開創天台宗, 智顗為其受菩薩戒, 開創了中國菩薩教一邊做壞事, 一邊做法事消業障的先河。
南傳佛教不授菩薩戒, 也沒有這頭做壞事, 那頭做法事消業障的觀念, 做了壞事就要受報; 做了善事亦要受報, 善事無法蓋惡事, 善惡遇緣即起。

9. 大乘菩薩教在印度被滅, 在斯里蘭卡被認為是邪法, 被滅, 在泰國被滅, 在緬甸被滅, 在印尼只剩婆羅浮圖的世界遺址, 少量的大乘僧團在, 在中國亦衰竭不振。
南傳佛教傳往斯里蘭卡, 泰國, 緬甸, 印尼, 在印尼的佛教課程及佛教史依巴利聖典所記, 官方場合以南傳佛教僧團為佛教代表, 亦傳往以色列, 現代西方亦有西方人建立比丘及比丘尼僧團。

10. 大乘菩薩教萬法唯識。
南傳佛教一切法無常, 苦, 無我, 萬法因緣生因緣滅。

11. 大乘菩薩教開出八識或九識或如來藏。
南傳佛教只說六識。

12. 大乘菩薩教, 在中國有菩薩創作老子化胡經, 此經從晉朝流傳到元朝, 在唐朝更被認為是事實; 另外心經有可能是玄奘偽造。創作文學作佛經, 從印度傳到中國, 中國是偽佛經最多之國, 多得菩薩不少。
南傳佛教巴利三藏的集合由當代的賢聖僧團審定。第一次結集大約五百阿羅漢, 第二次結集是當代的聖賢僧團, 第三次結集由阿育王主持, 第四次結集由斯里蘭卡大寺派賢聖僧團結集, 此後緬甸、泰國各有結集, 緬甸結集邀請當代南傳國家的賢聖僧團結集, 泰國的結集由政府與皇室主持。

13. 大乘的食素, 是由梁武帝下禁令的結果, 亦與耆那教義及婆羅門教義密切關聯
南傳佛教遵行釋迦佛陀要與耆那教及婆羅門教驅別, 食三淨肉。

14. 大乘菩薩教聽梁武帝的食素, 也不聽佛陀的食三淨肉, 復活及提倡提婆達多法。
南傳佛教食三淨肉, 拒絶落地獄的提婆達多禁制食魚肉戒。 

15. 大乘菩薩教, 人人是菩薩, 善人是菩薩, 壞人也是菩薩, 謗無因果, 反正人人是菩薩, 將來必成佛, 落地獄有地藏王超度。
南傳佛教善人是善人, 做善事的稱為善人, 惡人是惡人, 做惡事的稱為惡人, 或愚人, 惡人不戒惡,不能證覺, 只有善人才能證覺, 也沒超度這回事, 但有回逈功德。

16. 大乘菩薩教, 總愛說小乘人自了漢, 可這些菩薩卻忘恩負義, 最初是誰去傳法呢? 是阿羅漢, 並非菩薩, 大乘菩薩要到佛滅後二三百年才出現。大乘菩薩出, 印度佛教走向衰敗。那裡多大乘菩薩, 那裡走向衰敗。
南傳佛教, 釋迦佛陀叫阿羅漢不要兩人一起, 要單獨去不同的地方傳法。今天的南傳佛教國家, 百分之九十的民眾是佛教徒, 大乘佛教的國家有幾人是佛教徒? 大乘才是自了漢, 無力渡人亦無力渡己, 都在求幻想的佛菩薩打救。

17. 大乘菩薩教, 看不起阿羅漢, 認為是自了漢, 菩薩要度眾生, 但無眾生可渡, 菩薩自度不了也渡不了眾生, 就愛說妄語, 創作文學自我安慰。
南傳佛教, 佛陀是阿羅漢, 佛陀看不起菩薩啦, 佛的九號或十號中, 沒有菩薩, 但有阿羅漢, 佛陀是自了漢, 自渡後, 教人成四雙八輩聖者, 皆自了。

18. 大乘菩薩教, 菩薩不能自了, 又教人不要自了, 結果無人得了, 世世輪迴六道, 是害人而非救人。
南傳佛教, 佛陀自了, 教人自了, 了結輪迴, 誰跟著修的, 就可自了, 也可教人自了, 不用世世常行菩薩輪迴道。

19. 大乘菩薩教創出維摩詰經, 說阿羅漢蕉芽敗種, 中國菩薩教是越修越衰落, 駡聖者, 看不起聖者, 中國菩薩教不衰落才奇啊。
南傳佛教, 佛陀讚嘆四雙八輩聖弟子, 巴利經裡並沒有維摩詰居士的, 這是後世菩薩的創作人物, 故修南傳佛教的, 並沒誰認識這創作小說人物, 是佛學研究者才知道。

20. 大乘菩薩教, 將上座部分裂出的正量部西方師所創作的阿彌陀佛當寶, 以為真有個西方極樂佛國, 修了千年, 大概修到中東去, 阿彌陀佛原來是波斯太陽神信仰。
南傳佛教從不教人愚癡無明啦, 佛陀教人誰說是佛法, 聽者要對照經藏與律藏, 原始佛經沒有阿彌陀佛, 只說有阿羅漢就有極樂世界。

21. 大乘菩薩教說有中陰身。
南傳佛教沒說有中陰身, 死亡意識生起, 就是再生意識, 中間沒有中陰身。

22. 大乘菩薩教的創作文學主要是譯自梵文及西域文。
南傳佛教的經典是巴利語, 佛陀說的是摩竭陀語, 巴利語是摩竭陀語之一種, 佛陀亦反對用梵語。

23. 大乘菩薩教有雜崩冷的戒律, 四分律, 十誦律, 摩訶僧伽律, 菩薩戒, 僧俗都全當小小戒, 可捨, 食三餐, 收利是, 叫人捐錢消業障。
南傳佛教嚴守過午不食戒, 持佛陀所制定的戒律及由大寺派制定的75學處。

24. 大乘菩薩教, 常恐嚇人, 謗佛又話落地獄, 謗經又話落地獄, 謗僧又話落地獄, 動輒就是落地獄, 禁人看戒律。
 佛陀在法句經明確說非穿了袈裟就是僧人, 僧人稱為僧人是四雙八輩人士才稱為僧人, 普通僧眾沒精進修行, 就不會得到尊重的, 南傳佛教鼓勵人看戒律, 以護持出家眾及遠離邪僧惡人。

25. 大乘菩薩教, 邪法一大堆, 故一直在被滅, 故一直在末法的, 修習大乘菩薩教的就是末法眾生。
南傳佛教只要有阿羅漢及四雙八輩聖弟子, 依然是正法時。

26. 大乘菩薩教, 著重儀式, 認為能通過儀式而得各種功德, 是戒禁取見。
南傳佛教的儀式簡單, 要斷戒禁取見, 疑及我見才能證初果。

27. 修大乘菩薩教的好多人都不求甚解的, 答人問題就只識復印經文, 而不會針對性解除他人的煩惱。
研究南傳佛教的, 對佛陀的說法都研究得清清楚楚, 不會含糊不清的, 實事求事的解除他人當下的煩惱。

28. 大乘菩薩教宣揚「我擁有無限的生命」「真我」「常﹑樂﹑我﹑淨」「世間即涅槃」「不住涅槃」的思想。
南傳佛教諸行無常、諸行是苦、諸法無我。

29. 大乘空宗將一切有為法視為如夢幻泡影, 如露亦如電。發展成什麼都空掉了, 才出有宗。
南傳佛教不落有無二邊的偏執,依苦﹑集﹑滅﹑道四諦,有的就說有,無的就說無,見到苦,它就是苦,是存在的,不必把它視成如幻如化,見到滅,就說是苦沒有了,也不必說滅是如幻如化。

30. 大乘空宗, 龍樹在中觀論說: 涅槃與世間, 無有少分別; 世間與涅槃, 亦無少分別。
南傳佛教不如是說, 佛陀說世間是低俗的, 涅槃是高尚的, 從低俗到高尚需要修道, 苦集滅道, 若涅槃與世間無分別, 何需修道呢? 龍樹裸體展現體空, 空想世間與涅槃無分別, 結果成了頑空, 惡取空的, 他想奪皇權, 被射死於宮殿, 這是他的世間與涅槃的無分別。在佛教, 他是愚人一個, 卻受到菩薩眾的尊崇, 以他作祖。難怪歷朝歷代限制大乘發展, 沒有皇權會支持想奪權者。

31. 大乘涅槃經說: 我者,即是如來藏義;一切眾生悉有佛性,即是我義。我者,名為如來……常者,如來法身……樂者,即是涅槃。
南傳佛教明明就說無我, 亦無提及佛性, 更沒說我者即名如來, 亦無如來法身。

32. 大乘唯識, 將六識發展為八識, 分四智。轉識成智, 千百年來, 轉得大乘行者頭暈轉向也未生起智慧。
南傳佛教只說六識, 並說識是無常, 那來常識? 

33. 中國人創作大乘起信論, 死抱偽經, 專出附佛外道。 
南傳佛教只看巴利經, 其他經都是創作文學小說, 與佛教相違。四雙八士聖弟子輩出,  滅各種煩惱。

34. 大乘菩薩的各種經典是在佛滅四百年後不知從那裡集結而來的, 傳說是龍樹從龍宮帶回來的, 往生咒是龍樹發夢而來的。
南傳佛教的巴利聖典卻從佛滅三個月的第一次結集而來, 由五百阿羅漢以每句皆同意是佛說的認證每一篇經。

35. 大乘菩薩愛說「隨緣消舊業, 不再造新秧」, 意思是今生的惡報都是過去業現起的, 消了不再造新業, 就沒有業了。
佛教並不如是教, 佛陀在巴利經中指出「所有今生所受的都是過去業所造成的」, 這見解是耆那教的見解, 佛陀是反對這見解, 在增支部一把鹽經裡, 有這樣的經文:
「一個人作了各種的業, 他會因此而受回各種的報」, 若如是說, 便沒修行這回事。「一個人所受的各種報, 是由於作了各種業所帶來的各種果」, 這樣說便有修行改命運的事, 否則隨緣只消舊業, 是在說命運己在前世定了, 只有消業, 不再造新業。佛陀卻教導隨緣造新業改變未來, 舊業不影響心, 中一枝箭而不中兩枝箭。

36. 大乘菩薩只看大乘的創作文學, 什麼都歸咎於過去的業, 亦因為大智度論的一句 「隨緣消舊業, 不再造新秧」 , 大乘行人就執以為實, 一代一代的傳給僧俗, 以至俗人被騙千年, 到現在依然大把人被騙。
佛陀則在相應部36:21, 每個人今生所受的果有八種原因:
1. 膽汁病
2. 痰病
3. 風病
4. 這三者失調而成病
5. 節氣
6. 自我損傷
7. 別人加害
8. 過去的業 

37. 學者已定楞嚴經是中國人的偽造經典, 大乘僧俗還在死抱假貨及賣假經給人
南傳佛教在幾次的結集裡, 凡是偽經即拋棄, 不含糊。

38. 大乘的大悲心, 有證據展示與耆那教義有關聯
釋迦佛陀要與耆那教驅別, 不提出大悲心。大悲心在經與律藏中, 出現率奇少, 總是與四無量心接在一起, 並沒獨立提倡。

大乘=Mahayana=bodhisatta
小乘=khuddhayana=hinayana
南傳佛教=Theravada
hinayana是大乘在印度對小乘的說一切有部的稱呼, 是有看低, 貶低, 劣質的意思。結果大乘整個被回教及婆羅門教滅絶於印度, 而今天的大乘理論卻又竊取了不少說一切有部的義理來發展。大乘傳到中國後, 中國僧俗將小乘套在南傳佛教上, 結果整個中國菩薩教衰落破滅, 太虛大師要救中國菩薩教, 就派人去學巴利佛教。 今天的中國菩薩教徒依然用貶低的心態看佛陀的四雙八輩聖弟子, 菩薩教滅亡是可預期的。
Mahayana, 追朔到摩揭陀語mahajina, 原來出自耆那教的經典Ayaranga I.3.4.2.
dukkham logassa janitta vanta logassa samjogam
janti vira maha-janam, parena param janti, navakankhanti jiviyam
知世界之苦,去除世界的束縛,勇者親赴大乘。順序趨赴高處而不欲生

在家五戒 - 不偷盜

不偷盜的制戒因緣

有位長者名叫檀尼迦陶師子,結夏安居後,無照佛陀的教導拆除草屋去弘法,而是保留草屋,一直住在那裡。點知有一日,他出外後回來,見草屋被人拆除了,於是他又另造一個新草屋,他不喜歡去弘法,就算草屋被人接二連三的拆走,令他好苦惱,他就是不去弘法。他想起以前有個老朋友,是管理皇室木材的,於是他假傳國王答應給他木材為由,拿走了一些防洪用的木料。當時的摩揭陀國頻婆娑羅王知道後好嬲,警告檀尼迦陶子說:「那是防洪的木材,盜取的人犯死罪!」佛陀知道後,制定不與取戒。

 ‘‘Yo pana bhikkhu gāmā vā araññā vā adinnaṃ theyyasaṅkhātaṃ ādiyeyya, yathārūpe adinnādāne rājāno coraṃ gahetvā haneyyuṃ vā bandheyyuṃ vā pabbājeyyuṃ vā – ‘corosi bālosi mūḷhosi thenosī’ti, tathārūpaṃ bhikkhu adinnaṃ ādiyamāno ayampi pārājiko hoti asaṃvāso’’ti. 

若比丘以偷盜的意圖, 從村或森林拿了未被給予的東西, 如同偷拿了這樣的未被給的東西時, 國王們

抓到盜賊後, 處死、囚禁或放逐, 說: "你是盜賊、愚人、癡人、小偷。" 像那樣, 比丘偷了未被給予的

東西, 這也犯驅擯, 不共住。

Adinnam namam yam addinam anissattham apariccattam rakkhitam gopitam mamayitam parapariggahitam. Etam adinnam nama.
不給予︰凡是不給予,非捨棄物,非永遠捨棄物,被守護之物,被人珍愛,他人所有物,此稱為


「不給予」。

 偷盜的定義
 1. 他人的物品
2. 明知是他人的物品
3. 賊意
4. 致力偷盜
5. 結果移動了該物

 六種致力的方法:親手、煽動、拋擲、固定的陷阱、詭計及超能力

進行的四種方式:強硬手段、隱瞞、設計或偽造

輕重的根據依物品的價值多少及所屬的人的品德高低,價值越高越重,越多越重,物主越有德行就越重。

四分律比丘尼戒

若比丘尼, 在聚落, 若空處, 不與懷盜心取, 隨所盜物, 若為王, 若王大臣所捉, 若殺若縳, 若驅出國, 汝

是賊, 汝癡, 汝無所知, 若比丘尼作如是不與取, 是比丘尼, 波羅夷, 不共住。

南山行事鈔


具六緣成犯:


1. 有主物


2. 有主物想


3. 有盜心


4. 重物


5. 有方法


6. 舉離本處, 犯

有主物有三類


1. 盜三寶物


2. 盜他人的物


3. 盜非畜物

三寶物

1. 佛像舍利, 彫塑用具滿某個價值

2. 佛經, 紙墨人工滿某個價值, 損壞滿某個價值

3. 佛寺常住物, 如寺院的眾具, 金錢重物, 花果樹林, 田園牲畜, 眾僧廚庫, 生熟食物

4. 十方常住物, 如每日供僧常食

5. 僧眾衣藥卧具飲食等, 答應給僧眾, 僧眾亦接受了, 但物在施主處, 物交到執事處, 或物已入僧手後, 

滿某個價值

6. 供佛的物品, 供養此寺的花果香等, 入了此寺, 不可移往他寺

7. 無論僧俗, 能還可借

8. 父母孤窮等人, 但許私物, 眾僧物不得取與, 對一切俗人亦不得說此是我物, 隨便用與

9. 佛物: 供花香燈, 糕點瓜菓飯菜

盜他人的物
1. 有守護, 如櫃中綿絹財物
2. 無守護, 如田中五穀
3. 無守護, 如地中伏藏
4. 僧可分物, 令人守掌者
5. 比丘失物, 為官奪得
6. 若比丘或居士, 為寄附物主, 不好看守而失破者, 應償, 反之, 不應償
7. 若有賊取物, 物主不捨, 奪者未作得想, 後得奪取
8. 物主已作失想, 奪者決不決定, 不可奪, 若奪得重罪
9. 若弟子為賊所護, 自逃回, 無犯; 若師奪弟子回, 犯重罪
10. 賊贓勿乞
11. 賊贓, 不得受用, 應還本處用
12. 賊未被官收囚, 其物可取; 已被官收囚, 其物不可取
13. 若知是狂人施物, 父母親屬自手與, 可取
14. 若不知是狂人施物, 父母親屬若施, 可取
15. 例如藥單, 值某價值, 出家眾偷看, 犯重罪
16. 例如咒治病, 值某價值, 出家眾偷聽, 犯重罪
17. 偷聞、嘗、觸, 犯重罪
18. 若秘方要術得值方授, 出家眾去偷師, 心緣即犯重
19. 有呪扇藥塗, 出家眾偷搖而不付價值, 犯重
20. 若起閣臨空界, 妨他起造, 即名盜空
21. 智慧屬識, 人有伎倆不空教人, 出家眾方便, 就彼學得, 計直犯重

盜非畜物
1. 非人物, 有護主, 盜得重罪, 無人護者或有神護, 若非人供養得受
2. 非人物, 無護主, 盜得懺悔
3. 畜生物, 盜犯惡作, 但可受畜生供養

有主無主想
1. 若作有主想, 後轉想無主, 懺悔
2. 若作無主想, 後轉想有主, 驅擯
3. 若作無主想, 始終不轉, 無犯

重物定義值五錢

開緣


1. 若與想, 無犯


2. 若己有想, 無犯


3. 若糞掃想, 無犯


4. 若暫取想, 無犯


5. 若親厚意想, 無犯

1. 親厚意取, 無犯, 而不應非親厚意, 作親厚意取
2. 暫取非盜心, 無犯, 不應不問主而暫取用
3. 有豹捉鹿, 鹿被瘡, 來入寺死, 取食, 無犯
4. 使守園人壞彼鳥巢, 地穴得金, 佛言鳥獸無用, 無犯, 但不應受
5. 誤指他人地為僧地, 無犯, 但不應該
6. 以慈心解放牛, 無犯, 但不該
7. 賊偷小兒去, 出家人以慈心取返, 無犯, 但不該 


Adiyeyyati adiyeyya hareyya avahareyya iriyapatham vikopeyya thana caveyya savketam vitinameyya.
取  ︰奪、取去、盜、壞原位、脫離本處、等候於某特定的地方而取
Yo pana bhikkhu : 任何比丘
gāmā vā araññā vā : 或村或森林
adinnaṃ : a + dadati, 不給予
theyyasaṅkhātaṃ: theyya + savkhayati, 偷盜意思
 ādiyeyya: 取
 yathārūpe 如此這樣
rājāno : 國王
coraṃ: 盜賊
gahetvā 抓
haneyyuṃ 殺
bandheyyuṃ 監禁
pabbājeyyuṃ 驅逐
‘corosi bālosi mūḷhosi thenosī : 盜賊 愚人 癡人 小偷
ādiyamāno : 取
pārājiko 驅擯
asaṃvāso 不供住

星期日, 10月 16, 2016

為什麼初禅、二禅、三禅天都有三層?

初襌, 亦称離生喜乐地, 離是離了不善法, 生喜乐, 分大梵天maha brahma,梵辅天brahma purohita, 梵众天brahma parisajja, 从巴利语就可知个大概, 大梵天王所居及統領大千世界, 在世间善事做到无量的多, 常住於初襌, 就生於此天; 梵辅天次之, 是大梵天王之大臣所居处, 善事做得不夠多, 不常住於初襌; 最低的是梵众天, 只是大梵天王的隨众吧了。此处只是離了不善法, 即是五蓋啦, 但仍有寻有祠, 此处都开始有光的啦, 或許就是一点或一个小範圍的, 不穩定, 时有时无, 忽明忽暗, 五顏六色都有的, 从近行定都有的啦。伴隨喜乐。此时的喜乐未及全身性, 时有时无。

二襌是定生喜乐地。分极光天或称光音天ābhassara, 无量光天appamānābha, 少光天parittabha。那些在襌定生起极強的光, 通常每座以一小时计, 就一小时都是光, 坐二小时计, 二小时都是光, 就跟初襌有非常明显的分別。初襌都有光, 但不穩定, 忽明忽暗, 或那光点很小範圍的, 也不長的, 因为寻祠的関係。
但二襌, 极光的, 当然不只光, 还有喜乐伴隨的。三層的分法, 就看光成怎样了, 上面说的坐一小时全是光, 坐兩小时全是光, 每次襌座都光的, 这是极光天, 无寻祠无念头无言语, 身体与光合在一起的。少光天, 如其所说, 就是少光啦, 少光的意思是有光但不太強烈的, 就是面前吧了。

三襌, 離喜, 妙乐地。遍淨天subhakinna, 无量淨天appamānāsubha, 少淨天parittasubha, 此襌的主要特徵就是離开喜。剩下心乐、念、清淨, 所以称为淨天。由於心仍有乐, 所以看戲可以在这襌裡看的。

四襌, 捨了喜乐, 只有念与清淨。
四襌分淨居天suddhavasa, 无想天asaññasatta, 广果天vehapphala。在凡人中, 广果天是大善报。无想天, 亦如其名, 斷想。此天是外道天, 外道压制妄想, 想不生起, 就居此天。淨居天則是淨土, 那本初期大乘的弥陀经说的淨土, 就是此处。此处又分長久天, 无煩天, 善美天, 善現天, 色究竟天。淨居天是二果或三果圣者居住的, 一般人不生此天。

修证每一襌那jhana, 普通程度的去每一天的最低層, 修证較高層次的去中層, 能自主襌那的去最高層。

南传共26天, 北传是28天。北传四襌有九天。
參考那爛陀長老著的佛陀与佛法

星期二, 10月 04, 2016

提及識的中部

根本法門經
4. ‘‘Ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatanato sañjānāti; ākāsānañcāyatanaṃ ākāsānañcāyatanato saññatvā ākāsānañcāyatanaṃ maññati, ākāsānañcāyatanasmiṃ maññati, ākāsānañcāyatanato maññati, ākāsānañcāyatanaṃ meti maññati, ākāsānañcāyatanaṃ abhinandati. Taṃ kissa hetu? ‘Apariññātaṃ tassā’ti vadāmi.‘‘Viññāṇañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanato sañjānāti; viññāṇañcāyatanaṃ viññāṇañcāyatanato saññatvā viññāṇañcāyatanaṃ maññati, viññāṇañcāyatanasmiṃ maññati, viññāṇañcāyatanato maññati, viññāṇañcāyatanaṃ meti maññati, viññāṇañcāyatanaṃ abhinandati.
7-13. ākāsānañcāyatanaṃ… viññāṇañcāyatanaṃ…
漸損經
82. cunda, vijjati yaṃ idhekacco bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja vihareyya......sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ
正見經
90 Katame cattāro? Kabaḷīkāro āhāro oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā, viññāṇaṃ catutthaṃ.

100. Iti idañca nāmaṃ idañca rūpaṃ – idaṃ vuccatāvuso, nāmarūpaṃ. Viññāṇasamudayā nāmarūpasamudayo, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho, ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo nāmarūpanirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi.‘‘
101. ‘‘Sādhāvuso’’ti kho…pe… apucchuṃ – siyā panāvuso…pe… ‘‘siyā, āvuso. Yato kho, āvuso, ariyasāvako viññāṇañca pajānāti, viññāṇasamudayañca pajānāti, viññāṇanirodhañca pajānāti, viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadañca pajānāti – ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṃ saddhammaṃ. Katamaṃ panāvuso, viññāṇaṃ, katamo viññāṇasamudayo, katamo viññāṇanirodho, katamā viññāṇanirodhagāminī paṭipadā? Chayime, āvuso, viññāṇakāyā – cakkhuviññāṇaṃ, sotaviññāṇaṃ, ghānaviññāṇaṃ, jivhāviññāṇaṃ, kāyaviññāṇaṃ, manoviññāṇaṃ. Saṅkhārasamudayā viññāṇasamudayo, saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, ayameva ariyo aṭṭhaṅgiko maggo viññāṇanirodhagāminī paṭipadā, seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi…pe… sammāsamādhi.‘‘Yato kho, āvuso, ariyasāvako evaṃ viññāṇaṃ pajānāti, evaṃ viññāṇasamudayaṃ pajānāti, evaṃ viññāṇanirodhaṃ pajānāti, evaṃ viññāṇanirodhagāminiṃ paṭipadaṃ pajānāti , so sabbasorāgānusayaṃ pahāya…pe… dukkhassantakaro hoti – ettāvatāpi kho, āvuso, ariyasāvako sammādiṭṭhi hoti, ujugatāssa diṭṭhi, dhamme aveccappasādena samannāgato, āgato imaṃ saddhamma’’nti.
大念處經
116. iti viññāṇaṃ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti
132. Katame ca, bhikkhave, saṃkhittena pañcupādānakkhandhā dukkhā? Seyyathidaṃ – rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho.
133-134 . Cakkhuviññāṇaṃ loke… sotaviññāṇaṃ loke… ghānaviññāṇaṃ loke… jivhāviññāṇaṃ loke… kāyaviññāṇaṃ loke… manoviññāṇaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ,
145. Nāmarūpaṃ viññāṇanidānaṃ viññāṇasamudayaṃ viññāṇajātikaṃ viññāṇapabhavaṃ. Viññāṇañcidaṃ, ....Viññāṇaṃ saṅkhāranidānaṃ saṅkhārasamudayaṃ saṅkhārajātikaṃ saṅkhārapabhavaṃ.
204. Cakkhuñcāvuso, paṭicca rūpe ca uppajjati cakkhuviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā, yaṃ vedeti taṃ sañjānāti
Sotañcāvuso, paṭicca sadde ca uppajjati sotaviññāṇaṃ…pe… ghānañcāvuso, paṭicca gandhe ca uppajjati ghānaviññāṇaṃ…pe… jivhañcāvuso, paṭicca rase ca uppajjati jivhāviññāṇaṃ…pe… kāyañcāvuso, paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati kāyaviññāṇaṃ…pe… manañcāvuso, paṭicca dhamme ca uppajjati manoviññāṇaṃ, tiṇṇaṃ saṅgati phasso, phassapaccayā vedanā,
cakkhusmiṃ sati rūpe sati cakkhuviññāṇe sati phassapaññattiṃ paññāpessatīti – ṭhānametaṃ vijjati.
manasmiṃ sati dhamme sati manoviññāṇe sati phassapaññattiṃ paññāpessatīti – ṭhānametaṃ vijjati.
cakkhusmiṃ asati rūpe asati cakkhuviññāṇe asati phassapaññattiṃ paññāpessatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
manasmiṃ asati dhamme asati manoviññāṇe asati phassapaññattiṃ paññāpessatīti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
蛇喻經
244. Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, vedanā…pe… saññā… saṅkhārā… viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti?‘‘Aniccaṃ, bhante’’.
yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ, ajjhattaṃ vā bahiddhā vā, oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā, hīnaṃ vā paṇītaṃ vā, yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti – evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya daṭṭhabbaṃ’’.
245. ‘‘Evaṃ passaṃ, bhikkhave, sutavā ariyasāvako rūpasmiṃ nibbindati, vedanāya nibbindati, saññāya nibbindati, saṅkhāresu nibbindati, viññāṇasmiṃ nibbindati, nibbidā virajjati , virāgā vimuccati, vimuttasmiṃ vimuttamiti ñāṇaṃ hoti.
246. ‘‘Evaṃ vimuttacittaṃ kho, bhikkhave, bhikkhuṃ saindā devā sabrahmakā sapajāpatikā anvesaṃ nādhigacchanti – ‘idaṃ nissitaṃ tathāgatassa viññāṇa’nti.
247. Viññāṇaṃ, bhikkhave, na tumhākaṃ, taṃ pajahatha; taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
Vedanā, bhikkhave…pe… saññā, bhikkhave… saṅkhārā, bhikkhave…pe… viññāṇaṃ, bhikkhave, na tumhākaṃ, taṃ pajahatha; taṃ vo pahīnaṃ dīgharattaṃ hitāya sukhāya bhavissati.
蟻蛭經
251. Kummo’ti kho, bhikkhu, pañcannetaṃ upādānakkhandhānaṃ adhivacanaṃ, seyyathidaṃ – rūpupādānakkhandhassa, vedanupādānakkhandhassa, saññupādānakkhandhassa, saṅkhārupādānakkhandhassa, viññāṇupādānakkhandhassa.
撒餌經
271. bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati.
sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati.
聖求經
287. bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati.
bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati.
象跡喻大經
301. Katame cāvuso, pañcupādānakkhandhā? Seyyathidaṃ – rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho.
302. So phasso aniccoti passati, vedanā aniccāti passati, saññā aniccāti passati, saṅkhārā aniccāti passati, viññāṇaṃ aniccanti passati.
305. Sopi phasso aniccoti passati, vedanā aniccāti passati , saññā aniccāti passati, saṅkhārā aniccāti passati, viññāṇaṃ aniccanti passati.
306. neva tāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti.
tāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti.
Evaṃ tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti.
yaṃ tathābhūtassa viññāṇaṃ taṃ viññāṇupādānakkhandhe saṅgahaṃ gacchati.
neva tāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti.
neva tāva tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti.
evaṃ tajjassa viññāṇabhāgassa pātubhāvo hoti.
yaṃ tathābhūtassa viññāṇaṃ taṃ viññāṇupādānakkhandhe saṅgahaṃ gacchati.
心材喻小經
323. sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati.
sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati.
牛角梳羅林小經
328. sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharāma…pe… sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharāma…pe… sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkammanevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharāma.
薩遮迦小經
353, 356. viññāṇaṃ aniccaṃ....viññāṇaṃ anattā
356 viññāṇattāyaṃ purisapuggalo viññāṇe patiṭṭhāya puññaṃ vā apuññaṃ vā pasavatī
viññāṇaṃ me attā’’’ti? ‘‘Ahañhi, bho gotama
viññāṇaṃ me attā’ti, ayañca mahatī janatā’’
viññāṇaṃ me attā’
358. viññāṇaṃ me attā’ti, vattati te tasmiṃ viññāṇe vaso – evaṃ me viññāṇaṃ hotu, evaṃ me viññāṇaṃ mā ahosī’’ti? ‘‘No hidaṃ, bho gotama’’.
viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti? ‘‘Aniccaṃ, bho gotama’
361. yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā, yaṃ dūre santike vā, sabbaṃ viññāṇaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati.
yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ viññāṇaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya disvā anupādā vimutto hoti.
381. Tassa mayhaṃ, aggivessana, satānusāri viññāṇaṃ ahosi – ‘eseva maggo bodhāyā’ti.
愛盡大經
396. viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati anañña’’nti x 9
Anekapariyāyenāvuso sāti, paṭiccasamuppannaṃ viññāṇaṃ vuttaṃ bhagavatā, aññatra paccayā natthi viññāṇassa sambhavo’’ti. x4
Katamaṃ taṃ, sāti, viññāṇa’’nti?
. 400. ‘‘Yaṃ yadeva, bhikkhave, paccayaṃ paṭicca uppajjati viññāṇaṃ, tena teneva viññāṇaṃtveva saṅkhyaṃ gacchati . Cakkhuñca paṭicca rūpe ca uppajjati viññāṇaṃ, cakkhuviññāṇaṃtveva saṅkhyaṃ gacchati; sotañca paṭicca sadde ca uppajjati viññāṇaṃ, sotaviññāṇaṃtveva saṅkhyaṃ gacchati; ghānañca paṭicca gandhe ca uppajjati viññāṇaṃ, ghānaviññāṇaṃtveva saṅkhyaṃ gacchati; jivhañca paṭicca rase ca uppajjati viññāṇaṃ, jivhāviññāṇaṃtveva saṅkhyaṃ gacchati; kāyañca paṭicca phoṭṭhabbe ca uppajjati viññāṇaṃ, kāyaviññāṇaṃtveva saṅkhyaṃ gacchati; manañca paṭicca dhamme ca uppajjati viññāṇaṃ, manoviññāṇaṃtveva saṅkhyaṃ gacchati.‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, yaṃ yadeva paccayaṃ paṭicca aggi jalati tena teneva saṅkhyaṃ gacchati. x2
402. Katame cattāro? Kabaḷīkāro āhāro oḷāriko vā sukhumo vā, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā, viññāṇaṃ catutthaṃ.
Nāmarūpaṃ viññāṇanidānaṃ viññāṇasamudayaṃ viññāṇajātikaṃ viññāṇapabhavaṃ.‘‘Viññāṇaṃ cidaṃ, bhikkhave, kiṃnidānaṃ kiṃsamudayaṃ kiṃjātikaṃ kiṃpabhavaṃ?‘‘Viññāṇaṃ saṅkhāranidānaṃ saṅkhārasamudayaṃ saṅkhārajātikaṃ saṅkhārapabhavaṃ.
saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ,
403. ‘‘Viññāṇapaccayā nāmarūpanti iti kho panetaṃ vuttaṃ; viññāṇapaccayā nu kho, bhikkhave, nāmarūpaṃ, no vā, kathaṃ vā ettha hotī’’ti? ‘‘Viññāṇapaccayā, bhante, nāmarūpaṃ; evaṃ no ettha hoti – viññāṇapaccayā nāmarūpa’’nti. ‘‘Saṅkhārapaccayā viññāṇanti iti kho panetaṃ vuttaṃ; saṅkhārapaccayā nu kho, bhikkhave, viññāṇaṃ, no vā, kathaṃ vā ettha hotī’’ti? ‘‘Saṅkhārapaccayā, bhante, viññāṇaṃ; evaṃ no ettha hoti – saṅkhārapaccayā viññāṇa’’nti. ‘
由於行緣識,
404. avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ,
無明緣行, 行緣識, 識緣名色
saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho,
由於行滅則識滅, 由於識滅則名色滅
405. Viññāṇanirodhā nāmarūpanirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ; viññāṇanirodhā nu kho, bhikkhave, nāmarūpanirodho, no vā, kathaṃ vā ettha hotī’’ti? ‘‘Viññāṇanirodhā, bhante, nāmarūpanirodho; evaṃ no ettha hoti – viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho’’ti. ‘‘Saṅkhāranirodhā viññāṇanirodhoti iti kho panetaṃ vuttaṃ; saṅkhāranirodhā nu kho, bhikkhave, viññāṇanirodho, no vā, kathaṃ vā ettha hotī’’ti? ‘‘Saṅkhāranirodhā, bhante , viññāṇanirodho; evaṃ no ettha hoti – saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho’’ti.
406. saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho,
由於行滅則識滅, 由於識滅則名色滅
薩羅村婆羅門經, 維蘭約村婆羅門經
442, 447 viññāṇañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ
有明大經
449 ‘Viññāṇaṃ viññāṇa’nti x3
paññā yañca viññāṇaṃ x4
imesaṃ dhammānaṃ saṃsaṭṭhānaṃ no visaṃsaṭṭhānaṃ paññā bhāvetabbā, viññāṇaṃ pariññeyyaṃ
451. ‘‘Nissaṭṭhena hāvuso , pañcahi indriyehi parisuddhena manoviññāṇena kiṃ neyya’’nti?‘‘Nissaṭṭhena āvuso, pañcahi indriyehi parisuddhena manoviññāṇena ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanaṃ neyyaṃ, ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ neyyaṃ, ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ neyya’’nti.
457 āyu usmā ca viññāṇaṃ; athāyaṃ kāyo ujjhito avakkhitto seti, yathā kaṭṭhaṃ acetana’’nti.
459 Idhāvuso, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma natthi kiñcīti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati.
有明小經
460 ‘Pañca kho ime, āvuso visākha, upādānakkhandhā sakkāyo vutto bhagavatā, seyyathidaṃ – rūpupādānakkhandho, vedanupādānakkhandho, saññupādānakkhandho, saṅkhārupādānakkhandho, viññāṇupādānakkhandho.
461 Vedanaṃ…pe… saññaṃ… saṅkhāre… viññāṇaṃ attato samanupassati, viññāṇavantaṃ vā attānaṃ, attani vā viññāṇaṃ, viññāṇasmiṃ vā attānaṃ.
Na vedanaṃ…pe… na saññaṃ… na saṅkhāre…pe… na viññāṇaṃ attato samanupassati, na viññāṇavantaṃ vā attānaṃ , na attani vā viññāṇaṃ, na viññāṇasmiṃ vā attānaṃ.
思察經
487 Bhagavā etadavoca – ‘‘vīmaṃsakena, bhikkhave, bhikkhunā parassa cetopariyāyaṃ ajānantena tathāgate samannesanā kātabbā ‘sammāsambuddho vā no vā’ iti viññāṇāyā’’ti.
梵天請經
504 Viññāṇaṃ anidassanaṃ anantaṃ sabbato pabhaṃ’,
八城經
20 Puna caparaṃ, gahapati, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati – ‘ayampi kho viññāṇañcāyatanasamāpatti abhisaṅkhatā abhisañcetayitā.
Puna caparaṃ, gahapati, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati.
多受經
90 Idhānanda, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati.
Idhānanda, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati.
羅雲大經
113 Rūpampi, rāhula, vedanāpi, rāhula, saññāpi, rāhula, saṅkhārāpi, rāhula, viññāṇampi, rāhulā’’ti.
摩羅迦大經
133 So yadeva tattha hoti rūpagataṃ vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ te dhamme aniccato dukkhato rogato gaṇḍato sallato aghato ābādhato parato palokato suññato anattato samanupassati.
So yadeva tattha hoti rūpagataṃ vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ… anāvattidhammo tasmā lokā.
So yadeva tattha hoti vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ…pe… anāvattidhammo tasmā lokā.
Puna caparaṃ, ānanda, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ…pe… anāvattidhammo tasmā lokā.
‘Puna caparaṃ, ānanda, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati. So yadeva tattha hoti vedanāgataṃ saññāgataṃ saṅkhāragataṃ viññāṇagataṃ…pe… anāvattidhammo tasmā lokā.
鶁喻經
156 Idhudāyi, bhikkhu sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati, ayaṃ tassa samatikkamo ; idampi kho ahaṃ, udāyi, ‘anala’nti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi. Ko ca tassa samatikkamo? Idhudāyi, bhikkhu sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati, ayaṃ tassa samatikkamo; idampi kho ahaṃ, udāyi, ‘anala’nti vadāmi, ‘pajahathā’ti vadāmi, ‘samatikkamathā’ti vadāmi.
火喻經
189 iti viññāṇaṃ, iti viññāṇassa samudayo, iti viññāṇassa atthaṅgamo’ti. Tasmā tathāgato sabbamaññitānaṃ sabbamathitānaṃ sabbaahaṃkāramamaṃkāramānānusayānaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā anupādā vimuttoti vadāmī’’ti.
192 Yena viññāṇena tathāgataṃ paññāpayamāno paññāpeyya taṃ viññāṇaṃ tathāgatassa pahīnaṃ ucchinnamūlaṃ tālāvatthukataṃ anabhāvaṃkataṃ āyatiṃ anuppādadhammaṃ. Viññāṇasaṅkhayavimutto kho, vaccha, tathāgato gambhīro appameyyo duppariyogāḷho
摩犍提經
220 Ahañhi rūpaṃyeva upādiyamāno upādiyiṃ, vedanaṃyeva upādiyamāno upādiyiṃ, saññaṃyeva upādiyamāno upādiyiṃ, saṅkhāreyeva upādiyamāno upādiyiṃ, viññāṇaṃyeva upādiyamāno upādiyiṃ.
善生優陀姨大經
248 sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati, ayaṃ pañcamo vimokkho; sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati, ayaṃ chaṭṭho vimokkho;
250 ākāsakasiṇameko sañjānāti … viññāṇakasiṇameko sañjānāti
252 idañca pana me viññāṇaṃ ettha sitaṃ ettha paṭibaddhaṃ’.
idañca pana me viññāṇaṃ ettha sitaṃ ettha paṭibaddha’nti.
菩提王子經
335 Tassa mayhaṃ, rājakumāra, satānusāri viññāṇaṃ ahosi – ‘eseva maggo bodhāyā’ti. Tassa mayhaṃ, rājakumāra, etadahosi
傷歌羅經
482 Tassa mayhaṃ, bhāradvāja, satānusāri viññāṇaṃ ahosi – ‘eseva maggo bodhāyā’ti.
五三經
22 etaṃ vā panekesaṃ upātivattataṃ viññāṇakasiṇameke abhivadanti appamāṇaṃ āneñjaṃ .
23 ahamaññatra rūpā, aññatra vedanāya, aññatra saññāya, aññatra saṅkhārehi, viññāṇassa āgatiṃ vā gatiṃ vā cutiṃ vā upapattiṃ vā vuddhiṃ vā virūḷhiṃ vā vepullaṃ vā paññapessāmī’ti – netaṃ ṭhānaṃ vijjati.
不動利益經
66,67 Ṭhānametaṃ vijjati yaṃ taṃsaṃvattanikaṃ viññāṇaṃ assa āneñjūpagaṃ. x3
68-70 Ṭhānametaṃ vijjati yaṃ taṃsaṃvattanikaṃ viññāṇaṃ assa ākiñcaññāyatanūpagaṃ.
70 Ṭhānametaṃ vijjati yaṃ taṃsaṃvattanikaṃ viññāṇaṃ assa nevasaññānāsaññāyatanūpagaṃ.
71 Tassa taṃ upekkhaṃ abhinandato abhivadato ajjhosāya tiṭṭhato tannissitaṃ hoti viññāṇaṃ tadupādānaṃ.
72 Tassa taṃ upekkhaṃ anabhinandato anabhivadato anajjhosāya tiṭṭhato na tannissitaṃ hoti viññāṇaṃ na tadupādānaṃ.
滿月大經
86 viññāṇupādānakkhandho x2
evaṃviññāṇo siyaṃ anāgatamaddhāna
Yaṃ kiñci viññāṇaṃ – atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā, oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā, hīnaṃ vā paṇītaṃ vā, yaṃ dūre santike vā – ayaṃ viññāṇakkhandho.
Ko hetu ko paccayo viññāṇakkhandhassa paññāpanāyā’’ti?‘‘Cattāro kho, bhikkhu, mahābhūtā hetu, cattāro mahābhūtā paccayo rūpakkhandhassa paññāpanāya.
Phasso hetu, phasso paccayo saṅkhārakkhandhassa paññāpanāya. Nāmarūpaṃ kho, bhikkhu, hetu, nāmarūpaṃ paccayo viññāṇakkhandhassa paññāpanāyā’’ti.
87 viññāṇaṃ attato samanupassati viññāṇavantaṃ vā attānaṃ attani vā viññāṇaṃ viññāṇasmiṃ vā attānaṃ.
na viññāṇaṃ attato samanupassati na viññāṇavantaṃ vā attānaṃ na attani vā viññāṇaṃ na viññāṇasmiṃ vā attānaṃ.
88 Ko viññāṇe assādo, ko ādīnavo, kiṃ nissaraṇa’’nti? ‘‘Yaṃ kho, bhikkhu, rūpaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ rūpe assādo.
Yaṃ kho , bhikkhu, vedanaṃ paṭicca… saññaṃ paṭicca… saṅkhāre paṭicca… viññāṇaṃ paṭicca uppajjati sukhaṃ somanassaṃ, ayaṃ viññāṇe assādo. Yaṃ viññāṇaṃ aniccaṃ dukkhaṃ vipariṇāmadhammaṃ, ayaṃ viññāṇe ādīnavo. Yo viññāṇe chandarāgavinayo chandarāgappahānaṃ, idaṃ viññāṇe nissaraṇa’’nti.
89. ‘‘Kathaṃ pana, bhante, jānato kathaṃ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṃkāramamaṃkāramānānusayā na hontī’’ti? ‘‘Yaṃ kiñci, bhikkhu, rūpaṃ – atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vāyaṃ dūre santike vā – sabbaṃ rūpaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti – evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Yā kāci vedanā… yā kāci saññā… ye keci saṅkhārā… yaṃ kiñci viññāṇaṃ – atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā – sabbaṃ viññāṇaṃ ‘netaṃ mama, nesohamasmi, na meso attā’ti – evametaṃ yathābhūtaṃ sammappaññāya passati. Evaṃ kho, bhikkhu, jānato evaṃ passato imasmiñca saviññāṇake kāye bahiddhā ca sabbanimittesu ahaṃkāramamaṃkāramānānusayā na hontī’’ti.
90 viññāṇaṃ anattā x2
viññāṇaṃ niccaṃ vā aniccaṃ vā’’ti?
yaṃ kiñci viññāṇaṃ atītānāgatapaccuppannaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā oḷārikaṃ vā sukhumaṃ vā hīnaṃ vā paṇītaṃ vā yaṃ dūre santike vā sabbaṃ viññāṇaṃ
viññāṇasmimpi nibbindati
不斷經
94 sāriputto sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. Ye ca viññāṇañcāyatane dhammā – viññāṇañcāyatanasaññā ca cittekaggatā ca, phasso vedanā saññā cetanā cittaṃ chando adhimokkho vīriyaṃ sati upekkhā manasikāro
sāriputto sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati.
六淨經
99 viññāṇupādānakkhandho
viññāṇaṃ kho ahaṃ, āvuso, abalaṃ virāgunaṃ anassāsikanti viditvā ye viññāṇe upāyūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā tesaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttaṃ me cittanti pajānāmi.
100 Katamā cha? Pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu
viññāṇadhātuṃ kho ahaṃ, āvuso, na attato upagacchiṃ, na ca viññāṇadhātunissitaṃ attānaṃ. Ye ca viññāṇadhātunissitā upāyūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā tesaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttaṃ me cittanti pajānāmi.
101 ‘cakkhusmiṃ, āvuso, rūpe cakkhuviññāṇe cakkhuviññāṇaviññātabbesu dhammesu yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā ye ca upāyūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā tesaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttaṃ me cittanti pajānāmi. Sotasmiṃ, āvuso, sadde sotaviññāṇe…pe… ghānasmiṃ, āvuso, gandhe ghānaviññāṇe… jivhāya, āvuso, rase jivhāviññāṇe… kāyasmiṃ, āvuso, phoṭṭhabbe kāyaviññāṇe… manasmiṃ, āvuso, dhamme manoviññāṇe manoviññāṇaviññātabbesu dhammesu yo chando yo rāgo yā nandī yā taṇhā ye ca upāyūpādānā cetaso adhiṭṭhānābhinivesānusayā tesaṃ khayā virāgā nirodhā cāgā paṭinissaggā vimuttaṃ me cittanti pajānāmi.
善士經
108 ‘Puna caparaṃ, bhikkhave, asappuriso sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati. So iti paṭisañcikkhati – ‘ahaṃ khomhi viññāṇañcāyatanasamāpattiyā lābhī, ime panaññe bhikkhūviññāṇañcāyatanasamāpattiyā na lābhino’ti. So tāya viññāṇañcāyatanasamāpattiyā attānukkaṃseti, paraṃ vambheti. Ayampi, bhikkhave, asappurisadhammo. Sappuriso ca kho, bhikkhave, iti paṭisañcikkhati – ‘viññāṇañcāyatanasamāpattiyāpi kho atammayatā vuttā bhagavatā. Yena yena hi maññanti tato taṃ hoti aññathā’ti. So atammayataññeva antaraṃ karitvā tāya viññāṇañcāyatanasamāpattiyā nevattānukkaṃseti, na paraṃ vambheti. Ayampi, bhikkhave, sappurisadhammo.‘‘Puna caparaṃ, bhikkhave, asappuriso sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati.
多界經
125 ‘dhātukusalo bhikkhū’ti alaṃ vacanāyā’’ti? ‘‘Aṭṭhārasa kho imā, ānanda, dhātuyo – cakkhudhātu, rūpadhātu, cakkhuviññāṇadhātu; sotadhātu, saddadhātu, sotaviññāṇadhātu; ghānadhātu, gandhadhātu, ghānaviññāṇadhātu; jivhādhātu, rasadhātu, jivhāviññāṇadhātu; kāyadhātu, phoṭṭhabbadhātu, kāyaviññāṇadhātu; manodhātu, dhammadhātu, manoviññāṇadhātu.
Chayimā, ānanda, dhātuyo – pathavīdhātu, āpodhātu, tejodhātu, vāyodhātu, ākāsadhātu, viññāṇadhātu.
126 avijjāpaccayā saṅkhārā, saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ,
saṅkhāranirodhā viññāṇanirodho, viññāṇanirodhā nāmarūpanirodho,
行生經
173 viññāṇañcāyatanūpagā devā dīghāyukā ciraṭṭhitikā sukhabahulā’ti.
aho vatāhaṃ kāyassa bhedā paraṃ maraṇā viññāṇañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyya’nti.