星期四, 7月 28, 2016

佛的十號出現的經典

Taṃ kho pana bhagavantaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno sugato lokavidū anuttaro purisadammasārathi satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti.

世尊的名聲是這樣傳頌出去: "這是世尊‧阿羅漢‧正等正覺‧明行具足‧善逝‧世間解‧無上士‧調御丈夫‧天人師‧佛世尊。"

這是佛的十號
1. 世尊: 世間所尊敬

2. 阿羅漢: 應供, 滅貪瞋癡證涅槃斷輪迴
3. 正等正覺: 自覺, 令人覺悟, 令自他皆覺悟
4. 明行足: 三明與德行具足
5. 善逝: 佛陀在生時, 稱為善說, 般涅槃後稱為善逝, 佛陀是獅子卧, 進入初襌至八定後入滅受想定, 般涅槃, 不再回六道。
6. 世間解: 四無礙解說世間法
7. 無上士: 沒人比佛陀更高
8. 調御丈夫: 能調御可被調御的人
9. 天人師: 天人與人類的老師
10. 佛世尊: 覺悟者世所尊敬


長部
Sīlakkhandhavaggapāḷi
2. Sāmaññaphalasuttaṃ
3. Ambaṭṭhasuttaṃ
4. Soṇadaṇḍasuttaṃ
5. Kūṭadantasuttaṃ
6. Mahālisuttaṃ
12. Lohiccasuttaṃ
13. Tevijjasuttaṃ

Mahāvaggapāḷi
3. Mahāparinibbānasuttaṃ

Pāthikavaggapāḷi
1. Pāthikasuttaṃ
10. Saṅgītisuttaṃ
11. Dasuttarasuttaṃ

中部
Mūlapaṇṇāsapāḷi
 Vatthasuttaṃ
Mahāsīhanādasuttaṃ
Sāleyyakasuttaṃ
Verañjakasuttaṃ

Majjhimapaṇṇāsapāḷi
Sekhasuttaṃ
Apaṇṇakasuttaṃ
Māgaṇḍiyasuttaṃ
Raṭṭhapālasuttaṃ
Bodhirājakumārasuttaṃ
Kaṇṇakatthalasuttaṃ
Brahmāyusuttaṃ
Selasuttaṃ
Caṅkīsuttaṃ
Vāseṭṭhasuttaṃ

Uparipaṇṇāsapāḷi
Dhātuvibhaṅgasuttaṃ
Nagaravindeyyasuttaṃ
Saṃyuttanikāyo
Sagāthāvaggo
Dhajaggasuttaṃ

Nidānavaggo
Pañcaverabhayasuttaṃ

Saḷāyatanavaggo
Sakkasuttaṃ
Gilānadassanasuttaṃ

Mahāvaggo
Paṭhamavibhaṅgasuttaṃ - Dutiyavibhaṅgasuttaṃ
Paṭilābhasuttaṃ
Cakkavattirājasuttaṃ
Brahmacariyogadhasuttaṃ
Dīghāvuupāsakasuttaṃ
Paṭhamasāriputtasuttaṃ
Thapatisuttaṃ
Veḷudvāreyyasuttaṃ
Paṭhamagiñjakāvasathasuttaṃ
Tatiyagiñjakāvasathasuttaṃ
Brāhmaṇasuttaṃ
Ānandattherasuttaṃ
Duggatibhayasuttaṃ
Duggativinipātabhayasuttaṃ
Paṭhamamittāmaccasuttaṃ - Dutiyamittāmaccasuttaṃ
Paṭhamadevacārikasuttaṃ - Dutiyadevacārikasuttaṃ - Tatiyadevacārikasuttaṃ
Dutiyamahānāmasuttaṃ
Godhasakkasuttaṃ
Paṭhamasaraṇānisakkasuttaṃ - Dutiyasaraṇānisakkasuttaṃ
Paṭhamaanāthapiṇḍikasuttaṃ -  Dutiyaanāthapiṇḍikasuttaṃ
Paṭhamabhayaverūpasantasuttaṃ - Dutiyabhayaverūpasantasuttaṃ
Paṭhamapuññābhisandasuttaṃ - Dutiyapuññābhisandasuttaṃ - Tatiyapuññābhisandasuttaṃ
Paṭhamadevapadasuttaṃ - Dutiyadevapadasuttaṃ
Devasabhāgasuttaṃ
Mahānāmasuttaṃ
Kāḷigodhasuttaṃ
Nandiyasakkasuttaṃ
Paṭhamaabhisandasuttaṃ - Dutiyaabhisandasuttaṃ - Tatiyaabhisandasuttaṃ
Paṭhamamahaddhanasuttaṃ - Dutiyamahaddhanasuttaṃ
Suddhakasuttaṃ
Nandiyasuttaṃ
Sagāthakasuttaṃ
Dhammadinnasuttaṃ
Gilānasuttaṃ

增支部
第三集
Venāgapurasuttaṃ
Kesamuttisuttaṃ
Uposathasuttaṃ
Nivesakasuttaṃ

第四集
Dutiyapuññābhisandasuttaṃ
Pattakammasuttaṃ

第五集
Saṃkhittasuttaṃ
Vitthatasuttaṃ
Nāgitasuttaṃ
Dhanasuttaṃ
Padhāniyaṅgasuttaṃ
Paṭhamapatthanāsuttaṃ
Gihisuttaṃ

第六集
Mahānāmasuttaṃ
Anussatiṭṭhānasuttaṃ
Mahākaccānasuttaṃ
Nāgitasuttaṃ

第七集
Vitthatabalasuttaṃ
Vitthatadhanasuttaṃ
Nagaropamasuttaṃ
Paṭhamaidhalokikasuttaṃ
Dīghajāṇusuttaṃ
Ujjayasuttaṃ

第八集
Dutiyasampadāsuttaṃ
Yasasuttaṃ

第九集
Paṭhamaverasuttaṃ
Dutiyaverasuttaṃ

第十集
Senāsanasuttaṃ
Bhayasuttaṃ

第十一集
Paṭhamamahānāmasuttaṃ
Dutiyamahānāmasuttaṃ
Nandiyasuttaṃ

經集
大品
Selasuttaṃ
Vāseṭṭhasuttaṃ

律藏
Pārājikapāḷi
Verañjakaṇḍaṃ

Mahāvaggapāḷi
Bimbisārasamāgamakathā
Meṇḍakagahapativatthu

星期一, 7月 25, 2016

夜叉 yakkha

yakka意譯是夜叉, 屬於非人amanussa. 此詞在耆那教, 佛教及婆羅門教都有出現。吠陀語是yaks.a, 鬼。字幹yaks, 快速行動的意思。在森林書時已出現,是Kubera的侍者,而在巴利注釋書中 yajanti tattha baliṃ upaharantī ti yakkhā (餓鬼事注釋224)犠牲作供奉是夜叉。

在印度的農業發展史中, 夜叉作為古人對樹有生命的崇拜, 后來的民間故事就是說夜叉住在树幹上。印度的裝飾藝術中的夜叉形象是介於前伊朗印度人与后期印度人之間(The Naga Race, Paul Manansala)。

巴利經中有関夜叉的記載, 包括:
長部3阿摩晝經中的vajirapāṇī yakkho金剛手夜叉拿着燃燒的紅色大鐵錘, 站在阿摩晝頭上。
長部15大緣經中的yakkhānaṃ vā yakkhattāya 夜叉眾的或夜叉界。
長部18人中牛王經, janavasabha , 頻婆梳羅王的前世, 是個夜叉, 已证初果
長部20大會經 共有几萬夜叉集會。
長部21帝釋問經, 此經的大夜叉正是帝釋mahesakkhe yakkhe
 長部23弊宿經 說所有那些非人夜叉吃sabbe so yakkho amanusso bhakkhesi
長部32阿吒拿迪耶經, 四天王率夜叉軍, 有高位夜叉, 中位夜叉, 下位夜叉犯五戒, 四大天王请世尊說阿吒那智護衛經, 以保護四眾弟子。此經亦說及非人夜叉, 夜叉女, 夜叉男童, 夜叉女童, 夜叉大臣, 夜叉家屬、夜叉侍從。此經專講夜叉。
中部31牛角林小經有位長爪夜叉
中部35薩遮迦小經有位vajirapāṇī yakkho金剛手夜叉, 與長部同。
中部37愛盡小經有位夜叉=帝釋
中部50有位惡心夜叉
相應部有夜叉相應十二篇經。
增支部第三集有位夜叉放棄猛獸yakkhā vāḷe amanusse ossajjanti
增支部第七集難陀母經, 難陀母死后生為夜叉
小部伏藏經, 殺夜叉yakkhā vāpi haranti naṃ
自說經1.7 阿闍加勒加夜叉驚嚇世尊
4.4 兩個夜叉之一整蠱舍利弗
經集蛇品, 幾個夜叉說話
1.10 Āḷavaka夜叉經, 三次叫世尊出去又入來的故事
經集小品Sūcilo 夜叉
天宮事亦有夜叉, 餓鬼事亦有夜叉
本生經的夜叉開始吃鮮肉及吸血, 吃嬰孩, 法句注釋就有個故事說妃子死后化作夜叉, 要報大婆殺其孩子的仇, 狂追了很多世, 來到佛陀这一世才冰釋前嫌。

夜叉名称顯示夜叉的住處或背景, 如人中王夜叉, 是頻婆梳羅王的前世; ālavaka是林居的; Kakudha是植物。

夜叉觀念在前期還是男夜叉, 越發展越成了惡女人的代名詞, 母夜叉, 沒有夜叉公, 夜叉佬的。從前期帝釋是大夜叉, 後期墮落到食人夜叉, 夜叉都降格的。





星期一, 7月 11, 2016

巴利語中的變音符

巴利语中的变音符diacritic mark即是元音上的長橫線,  (¯), 在-a, -i, -u中都有長音的 ā, ī, ū。语言学称为長音符macron。macron 是由希臘语的μακρόν (makrón)而來, 意思就是長。長音亦表示音重, 以音乐节奏來说是兩个拍子。

在巴利语中, 只有三个元音上帶有長音符, 另兩个元音 -e, -o 沒有, 因其本身已是長音。在巴利语中有三短五長共八个元音, 这与前孔雀皇朝的婆罗米文一样, 这时期的婆罗米文, 据语言学家的分类时期, 大約是公元前600-350。此时期的子音也从18音增至30音, 而到孔雀皇朝时則发展至34个子音。巴利子音是33个, 沒有摖音的硬齶音 's。

在原始婆罗米文时 (公元前1700-600), 元音只有三个短音: -a, -i, -u, 到前孔雀皇朝时代, 加多了五个長音。

巴利语中这三个元音有長音符, 当它们与子音組成词语时, 涉入极多的文法規則, 不只涉及发音的長短, 也影响到連声变化, 另外就是意思的不同或相同, 有时短音或長音, 意思沒影响, 有时短音或長音, 意思会不同, 若然发生連声变化, 也难弄清是前词尾綴是短音或長音, 若拆为短音, 有时是阳性意思, 若拆为長音, 則是阴性意思。部份词语既有阳性意思亦有阴性意思, 这样的情況, 翻译就各有各拆, 各有各解。

由三个短輕音加多五个長重音, 这肯定就是为了增加词语与句子, 增加意思來表达复杂的覌念。

词语若只含三个短元音的, 不太涉及到什么文法, dhamma, 兩音節, 简简單單的, 词干: 法。一变格为dhammā, 就至少涉及兩个不同的文法: 可以是主格复数(nom pl)或从格單数(abl sg), 那就至少有兩个意思, 而从格又可以表达理由、原因, 單是此词就可表达诸法(主格复数), 从法(从格單数), 由於法/因为法(表达理由)。

若只涉及发音的長短, 对我们現在去看文字, 沒什么影响, 那只影响诵经吧了。
有些词是長音或短音都不影响意思的, 如va, vā, 共同意思: 或, 不过它若跟其他词合在一起, 就有可能是連声词, 就有几个可能性了。
有些词長短音不同词类及意思: 如asi, āsi, 前者是名词或动词, 后者是动词。

三个元音头上加多一画, 文法就因此加了一大堆了。

星期四, 7月 07, 2016

巴利三藏義注Commentaries on the Pali Tipitaka

上座部佛教三藏: 律、經、論的義注,原為僧伽羅文sinhalese,包括《大義注》等古代鍚蘭僧眾的著述共28種。公元5~6世紀時,由覺音尊者 Buddhaghosa、法護尊者 Dhammapala、近軍尊者Upasena、覺授尊者Buddhadatta、大名尊者Mahanama等譯編用僧伽羅字母書寫的巴利語本,現存共24種。

律藏:

  1. 律藏義注──《一切善見律毘婆沙》Samantapāsādikā;覺音尊者

  2. 具足戒義注──《解惑棄疑》Kankhavitarani,又名《戒本義注》, 覺音尊者

經藏:

  3. 長部諸經義注──《吉祥悅美》Sumangalavilasili 覺音尊者
  4. 中部諸經義注──《猶豫排斥》Papañcasūdani 覺音尊者
  5. 相應部諸經義注──《真義闡明》Saratthappakasini 覺音尊者

  6. 增支部諸經義注──《欣求滿足》Manorathapurani 覺音尊者
小部諸經義注:

  7. 小誦經義注──《勝義顯揚》Paramatthajotika (I)覺音尊者
  8. 法句經義注──《法句經註》Dhammapada-atthakatha 覺音尊者
  9. 自說經義注──《勝義解明》Paramatthadipani 法護尊者;
  10. 如是語義注──《勝義解明》Paramatthadipani 法護尊者
  11. 經集義注──《勝義顯揚》Paramatthajotika (II)覺音尊者
  12. 天宮事義注──《勝義解明》Paramatthadipani 法護尊者
  13. 餓鬼事義注──《勝義解明》Paramatthadipani 法護尊者
  14. 長老偈義注──《勝義解明》Paramatthadipani 法護尊者
  15. 長老尼偈義注──《勝義解明》Paramatthadipani 法護尊者
  16. 本生經義注──《本生經註》Jatakatthavannana覺音尊者
  17. 義釋經義注──《正法開闡》Saddhammapajotika 近軍尊者
  18. 無礙辯道義注──《正法闡明》Saddhammappakasini 大名尊者
  19. 譬喻經義注──《淨人悅美》Visuddhajanavilasini 匿名
  20. 諸佛譜系義注──《妙義悅美》Madhuratthavilasini 覺受尊者
  21. 行藏義注──《勝義解明》Paramatthadipani 法護尊者

論藏:
    22. 法聚義注──《義秀雋逸》Atthasalini 覺音尊者;
    23. 分別義注──《排難解紛》Sammohavinodani 覺音尊者;

    24. 五論義注(論事、人說、界論、雙對、發趣)──《五論義注Pancappakaranatthakatha 覺音尊者